ĪSUMĀ:
Riski joprojām pastāv
Nelegālās robežšķērsošanas mazināšanai kopš 1. augusta notiek operācija “Vilkatis”, kurā robežsargus atbalsta Nacionālie bruņotie spēki un policija. Tās laikā ir papildu norīkojumi, kopīgi koordinēti resursi un notiek novērošana no gaisa. Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis uzsver, ka migrācijas spiediens, ko organizē Krievijas un Baltkrievijas režīmi, turpinās, taču ir novērojami būtiski uzlabojumi, ko veicinājis lielāks resursu apjoms.
“Uz pusi var teikt visu aizturēto skaits ir mazinājies. Mazinājies arī personu skaits, kuras tika konstatētas pēc ieceļošanas Lietuvā, Igaunijā. Tas parāda efektivitāti. Ir samazinājies arī [migrantu] pārvadātāju skaits. Ja pirms tam nedēļā mēs konstatējām un aizturējām trīs līdz četrus piecus pārvadātājus nedēļā, tad šobrīd tas ir viens līdz divi nedēļā,” stāstīja Ruskulis.
Vienlaikus robežsardzes ģenerālis uzsver, ka nelikumīgas robežšķērsošanas riski joprojām ir augsti un pieaug migrantu agresivitāte.
Pastāvīgi tiek bojāts gan robežas žogs, gan cita infrastruktūra, tostarp elektriskie skapji. Ruskulis norāda, ka rezultāts ir atkarīgs no pieejamajiem spēkiem. Brīžos, kad armijas personāls nepieciešams citiem uzdevumiem, pieaug uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – pārbēgušo skaits. Robežsargi paredz, ka līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos spiediens uz robežas palielināsies un migranti kļūs agresīvāki. Vienlaikus aukstums radīs arī riskus migrantu veselībai. Tas nozīmē, ka būs jāiesaista arī papildu mediķu resursi.
Patvēruma lietu izskatīšanā sarežģījumi
Šogad robežsardze konstatējusi 115 migrantu pārvadātājus. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 4. oktobrim saņemti 1230 pirmreizēji patvēruma iesniegumi. Šogad bēgļa statuss piešķirts 37 cilvēkiem, bet alternatīvais statuss – 69. Visvairāk patvēruma meklētāju ir no Afganistānas, tai seko Pakistāna un Somālija. Viens no sarežģījumiem ir personu identitātes noskaidrošana. Daudziem nav dokumentu oriģinālu, bet ir tikai to fotogrāfijas telefonā. Pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe skaidro, ka reizēm rodas šaubas arī par cilvēka norādīto pilsonību.
“Reālu dokumentu ir ļoti, ļoti maz cilvēkiem.
Un tad tādējādi iesnieguma izskatīšanas gaitā ir gadījumi, kad rodas pamatotas šaubas, vai uzrādītais dokuments attiecas uz konkrēto personu, kas ir mūsu priekšā. Par to liecina, piemēram, viņu izmantotā valoda, dialekts, kā arī tas, ko viņš spēj pastāstīt par savu dzīvi Afganistānā,” stāstīja Vijupe.
Papildu darbu rada arī cilvēku aizbraukšana pirms viņu lieta ir izskatīta. Ja patvēruma meklētājs atstāj centru, procedūru var pārtraukt. Taču, pēc viņa atpakaļ pārņemšanas no kaimiņvalsts, lietas izskatīšana jāatsāk. Tādējādi atkārtoti jātērē darbinieku resursi tās pašas lietas izskatīšanai. Atgriešanās Latvijā nenozīmē tūlītēju izraidīšanu: cilvēks var lūgt turpināt viņa patvēruma lietas izskatīšanu. Iekšlietu ministrija norāda arī uz gadījumiem, kad cilvēks pazūd pirms robežsardze paguvusi izpildīt izraidīšanas lēmumu.
Latvija šogad no Lietuvas un Igaunijas pārņēmusi vairāk nekā pusotru tūkstoti cilvēku, kuri tur nonākuši no Latvijas. Gandrīz trešdaļa no viņiem Latvijā jau bija sākusi patvēruma procedūru.
Pārvalde piesaistījusi papildu darbiniekus un mainījusi darba organizāciju. Nedēļā notiek aptuveni 40 interviju un tiek pieņemti 30–40 negatīvi lēmumi. Pēc pārvaldes skaidrotā, izskatot kopš 12. jūnija iesniegtos patvēruma iesniegumus, atteikumu piešķirt patvērumu un lēmumu par atgriešanu tagad apvieno vienā lietā. Tomēr agrāk iesniegtās lietas turpina skatīt iepriekšējā kārtībā, tādēļ darbiniekiem vienlaikus jāstrādā pēc atšķirīgām procedūrām.
KONTEKSTS:
Latvijā 11. augustā tika sākta operācija “Vilkatis”, kuras mērķis ir vērsties pret nelegālo migrāciju. Tā bija paredzēta līdz augusta beigām, bet tā pagarināta līdz gada beigām.
Latvijā pāri Baltkrievijas robežai pastiprināti turpina nelegāli ieceļot imigranti. Līdzīga situācija ir Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Šogad no Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēti 9932 cilvēki.
Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Šī režīma laikā ir spēkā arī ievērojami bargāks Krimināllikumā paredzētais sods par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai un par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu. 2024. gadā no Baltkrievijas–Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki.
