RAKSTA CEĻVEDIS:
Pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, uz 2026. gada 30. septembri Valkas novada pašvaldības saistību apmērs attiecībā pret 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem ir 21,48 %.
Ko nozīmē “saistību apmērs pret budžeta ieņēmumiem”? Iedomāsimies, ka ģimene gadā nopelna 30 000 eiro un tai ir hipotekārais kredīts, auto kredīts un citi aizņēmumi. Ja šīs ģimenes kredītsaistību apjoms ir 20 % no gada ienākumiem, tas būtu 6000 eiro gadā.
Saskaņā ar FM rīcībā esošajiem datiem, finanšu saistības Valkas novadam būs arī turpmāk:
Arī pēc 2029.gada nākamajos trīs gados Valkas novada pašvaldības saistību apjoms būs ap 15 %, norāda FM.
Aprēķinā iekļauti arī maksājumu kavējumi, kas pārsniedz 30 dienas, parādi par saņemtajiem siltumenerģijas pakalpojumiem un nodokļu maksājumi, kuriem pagarināts samaksas termiņš.
Mazs iedzīvotāju skaits, atrašanās vieta un finanšu vadības trūkumi
Bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka Valkas gadījumā sakrita vairāki faktori.
Pirmkārt, neliels iedzīvotāju skaits. Bet pašvaldības uzturēšanas izdevumi nesamazinās proporcionāli iedzīvotāju skaitam, ir noteikts speciālistu klāsts, kas vajadzīgs jebkurā gadījumā.
Otrkārt, Valkas novada ekonomika Strautiņa vērtējumā ir vāja: Valkas novada kopprodukts uz iedzīvotāju 2023. gadā bija 8834 eiro, kas ir piektais zemākais rādītājs valstī un zemākais ārpus Latgales.
Treškārt – atrašanās vieta. Lai gan zems kopprodukts ir arī Ogres novadā (9536 eiro) un Saulkrastu novadā (10 286 eiro), tie atrodas blakus Rīgai un ekonomiski spēcīgām Pierīgas pašvaldībām, kur ir daudz labi apmaksātu darbavietu. Valkas gadījumā šādu ekonomiski spēcīgu kaimiņu blakus nav, turklāt daļa iedzīvotāju ir reģistrējušies Igaunijā un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli tur.
Pašvaldība bankrotēt nevar
“Ja šādā situācijā nonāktu uzņēmums, tas saprastu, ka tirgus tā ražotajam produktam ir par mazu, tad varbūt meklētu citus tirgus, varbūt pārietu uz citu produktu ražošanu. Vai varbūt īpašnieki nolemtu uzņēmumu likvidēt,” salīdzināja Pēteris Strautiņš. “Pašvaldības darbības mērķis nav peļņa, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt noteiktu pakalpojumu klāstu, neatkarīgi no tā, kurā mūsu valsts malā viņi dzīvo.
Ja uzņēmums bankrotē, to var, tā teikt, sadalīt gabaliņos, izpārdodot aktīvus. Ar pašvaldību tas nenotiks”.
Pašvaldībai, atšķirībā no privātfirmas, ir noteikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem publiskos pakalpojumus.
Finansiālās grūtības neatbrīvo pašvaldību no šī pienākuma, un parādsaistības pašas par sevi nav pamats tās darbības izbeigšanai, LSM.lv norādīja Finanšu ministrijā.
Kas ir finanšu stabilizācijas process?
Tādēļ pašvaldībām paredzēts īpašs finanšu stabilizācijas process. Tā ietvaros tiek īstenoti pasākumi finanšu situācijas uzlabošanai un maksātspējas atjaunošanai.
Arī pēc finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas pašvaldības dome turpina darbu un pilda savas funkcijas.
Galvenais, kas mainās: pašvaldības finanšu darbību uzrauga Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisija. Tajā darbojas Finanšu ministrijas, Valsts kases, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Pašvaldībai un tās iestādēm visi maksājumi jāveic no Valsts kasē atvērtajiem kontiem atbilstoši ar komisiju saskaņotam finansēšanas plānam. Valsts kase kontrolē izejošos maksājumus atbilstoši noteiktajiem limitiem. Šāda kārtība nodrošina izdevumu kontroli un ļauj sekot līdzi finanšu līdzekļu izlietojumam.
Kā un kad no tā izkļūst?
Finanšu ministrijā atzīmē: lai noslēgtu finanšu stabilizācijas procesu, pašvaldībai jāizpilda vairāki nosacījumi.
Domei savā lēmumā jāapliecina, ka pašvaldība arī vidējā termiņā spēs nodrošināt autonomo funkciju izpildi un finanšu stabilitāti. Lēmumu par procesa izbeigšanu pieņem Ministru kabinets pēc pašvaldības iesniegto dokumentu izvērtēšanas.
Kā tas ietekmēs iedzīvotājus un uzņēmumus?
Finanšu stabilizācijas process nedrīkst kļūt par pamatu tam, lai pašvaldība atteiktos pildīt likumā noteiktos pienākumus pret iedzīvotājiem. Finanšu taupīšanai ir jānotiek, pirmkārt, pārskatot izdevumus un prioritātes, nevis pārtraucot cilvēkiem nepieciešamo pamatpakalpojumu nodrošināšanu, atzīmē FM.
Notiekošais pašvaldībā skars arī uzņēmumus.
Tie, kas strādā ar pašvaldību, varētu tikt ietekmēti, jo pastāv risks, ka maksājumi kavēsies un pasūtījumu kļūs mazāk, skaidroja Pēteris Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, uzņēmumi, kas varētu investēt pašvaldībā, lai tur sniegtu pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, visdrīzāk netiks būtiski ietekmēti. Bet vismazāk būtu jāuztraucas tiem, kas novadā plāno ieguldīt, lai radītu preces un pakalpojumus eksportam – pārējai Latvijai un pasaulei.
Vai Valkas gadījums ir unikāls?
Pašlaik Finanšu ministrija neredz citas pašvaldības, kuru finanšu situācija radītu līdzīgas bažas. Bet šādi gadījumi ir bijuši.
Ne tik senā pagātnē līdzīgu ceļu gājušas divas pašvaldības – Ādažu un Rēzeknes.
Nespēja pildīt saistības bijusi arī Ādažu pašvaldībā – tagad vienā no bagātākajām Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. FM jau 2009. gada beigās konstatēja, ka Ādažu pašvaldībai ir lieli kavētie maksājumi – ap pusmiljonu latu, tostarp nodokļu parādi ap 200 tūkstošiem latu. Izšķirošais iemesls bija pienākums pirms termiņa atmaksāt Valsts kases aizdevumus: neatbilstoši aizdevumu līgumu mērķiem izlietoto līdzekļu 681 077 latu apmērā atmaksas pienākums noveda pašvaldību līdz finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanai. Formāli process tika sākts 2010. gada 29. oktobrī, un decembrī pašvaldība no Valsts kases saņēma aizdevumu 681 000 latu apmērā. Process ilga vairāk nekā piecus gadus un ir noslēgts – pašvaldība 2016. gadā noslēdza finanšu stabilizāciju.
KONTEKSTS:
Par Valkas novada finanšu problēmām diskusijas ilgst jau vairākus gadus. Maijā valdība nolēma ļaut pašvaldībai atlikt daļu aizdevuma maksājumu uz nākamajiem gadiem, vienlaikus uzdodot Valkai iesniegt pārstrādātu budžetu un finanšu sakārtošanas plānu.
Ministru kabinets arī aicināja Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā par tās siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.
Septembra sākumā visi Valkas domes deputāti saņēma no Finanšu ministrijas vēstuli par pašvaldības finanšu situāciju. FM norādīja, ka pašvaldība nespēj sabalansēt 2026. gada budžeta naudas plūsmu, lai pilnībā izpildītu kreditoru parāda saistības, tāpēc tuvākajā Valkas novada domes sēdē būtu jāskata jautājums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu.
Septembrī Valkas novada pašvaldība ar balsu vairākumu nolēma nepiekrist FM ierosinājumam sākt finanšu stabilizācijas procesu, tomēr vēlāk domnieki bija spiesti atzīt, ka pašvaldība pati galā netiek.
