Viktorija Zeihmane Rīgā, Latgales ielā, pirms aptuveni trim gadiem iegādājās dzīvokli. Viņa rādīja gadiem neremontēto kāpņutelpu un stāstīja, ka nama tehniskās apsekošanas atzinums parādījis ainu, kas liecina, ka renovācija nepieciešama, lai nams neietu bojā. Neesot zināms, cik ilgi izturēs apkures sistēma, karstā un aukstā ūdens caurules, kā arī kanalizācija.
“Jumts ir ļoti sliktā stāvoklī. Jumtam tek cauri uz paneli mitrums. Tas nozīmē, ka iekšējā armatūra rūsē. Tas nozīmē, ka ar laiku samazinās nestspēja,” vērtēja biedrības “Latgales 222C” valdes locekle Zeihmane.
Viņai bija laba pieredze ar mājas renovāciju dzīvoklī Valkā. Redzot milzīgos apkures un citu komunālo maksājumu rēķinus šeit, Rīgā, kas ziemas aukstākajā mēnesī sasniedza pat 400 eiro, viņa, tēlaini izsakoties, namā sāka apvērsumu, aicinot namu renovēt.
Daudzīvokļu mājas Rīgā Foto: Zanda Ozola-Balode / Latvijas TelevīzijaDaudzīvokļu mājas Rīgā Foto: Zanda Ozola-Balode / Latvijas TelevīzijaDaudzīvokļu mājas Rīgā Foto: Zanda Ozola-Balode / Latvijas TelevīzijaDaudzīvokļu mājas Rīgā Foto: Zanda Ozola-Balode / Latvijas TelevīzijaDaudzīvokļu mājas Rīgā Foto: Zanda Ozola-Balode / Latvijas Televīzija
“Rezultātā tas viss noslēdzās ar to, ka piedalījās 70 dzīvokļu no 144, un lēmums tika pieņemts “par”. 60 bija par un 10 bija pret. Un tad apmēram 70 dzīvokļi uzskatīja, ka viņiem vispār nav šajā procesā jāpiedalās. Lai jūs saprastu, kā tas notika, mēs gājām pie katra durvīm, klauvējām. Prasījām, lūdzu, balsojiet, skaidrojām, Ļoti daudz runājām,” atzina Zeihmane.
Aptuveni pēc pusotra gada, kopš Viktorija izteica ideju par renovāciju, ir gatavs projekts. Zināms, ka renovācija izmaksās vairākus miljonus eiro.
Paredzēts namu ne vien siltināt, bet mainīt visas komunikācijas, tajā skaitā demontēt lodžiju paneļus un mainīt liftus.
“Tās bažas ir par būvniecības izmaksām, kas netiek kontrolētas, tām nav griestu. Mēs nezinām, kādi apstākļi var atkal neparedzēti uzpeldēt un izpausties, piemēram, alumīnija cenas vai vēl kaut kas tāds. Bažas ir par to, ka nav skaidrības, kad būs šī nākamā programma, cik daudz naudas tiek piešķirts un kāds būs atbalsta apmērs. Tās ir tās bažas,” teica biedrības “Latgales 222C” valdes locekle.
Viņa stāstīja, ka renovācijas procesam dokumentāciju palīdz sakārtot “Rīgas namu pārvaldnieks”. Uzņēmumā izjūt iedzīvotāju satraukumu par kredītsaistību uzņemšanos namu renovācijai un pauda bažas, kāda ietekme varētu būt atbalsta samazināšanai.
“Ja tagad pieņems šo jauno lēmumu un tā kapitāla atlaide vai grants būs būs krietni, krietni mazāks?
Tas nozīmē to, ka būs ļoti, ļoti grūti uzrunāt esošos klientus par to, ka ir jāveic, jāveicina ēku atjaunošana,” atzina “Rīgas namu pārvaldniekā”.
Zeihmane norādīja, ka negribētu atteikties no renovācijas. Taču piekrīt, ka atkarībā no tāmes, iespējams, nāksies atteikties no daļas uzlabojumu.
