ĪSUMĀ:
14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā Latgales vēlēšanu apgabalā tika sadalīti 13 deputātu mandāti, taču četru gadu laikā parlamenta sastāvs vairākkārt mainījās. Vairāki ievēlētie deputāti kļuva par ministriem, un viņu vietā Saeimā stājās citi kandidāti. Deputātu maiņa notika arī pēc mandātu nolikšanas un ievēlēšanas Eiropas Parlamentā.
Tādējādi četru gadu laikā 13 Latgales deputātu vietas ieņēma kopumā 18 dažādi cilvēki. No viņiem 15. Saeimā atkārtoti ievēlēti tikai divi – Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”) un Viktorija Pleškāne (“Latvija pirmajā vietā”).
Tikmēr jaunajā sasaukumā Latgalei būs par vienu deputāta vietu mazāk – 12 mandāti.
LSM Latgales redakcija sazinājās ar līdzšinējiem reģiona deputātiem, lai noskaidrotu, ko viņi plāno darīt pēc pilnvaru beigām. Atbildes ir dažādas – sākot ar atgriešanos iepriekšējā profesijā un beidzot ar došanos pensijā.
Laiks ģimenei
Viena no īsākajām atbildēm uz jautājumu par nākotnes plāniem saņemta no Zaļo un Zemnieku savienības deputātes Anitas Brakovskas.
“Nekas īpašs un uzmanības cienīgs manā dzīvē vairs nenotiek! Pēc 14 dienām būšu pensionāre!” rakstiskā atbildē norādīja Brakovska.
Viņa arī novēlēja LSM pēc iespējas objektīvāk un bez intrigām atspoguļot jaunās Saeimas deputātu darbu.
Savukārt Anna Rancāne (“Jaunā Vienotība”) pēc četriem Saeimā pavadītiem gadiem vēlas “nedaudz atvilkt elpu”. Viņa atzīst, ka parlamentārais darbs bijis nogurdinošs, īpaši morālā ziņā.
“Beidzot varēšu mierīgi skatīties ziņas, kaut gan to neapsolu,” saka Rancāne.
Turpmāk viņa iecerējusi vairāk laika veltīt ģimenei un diviem mazbērniem, izlasīt līdz šim neizlasītās grāmatas, kā arī turpināt iesāktos literāros darbus.
Tomēr no sabiedriskās dzīves Rancāne aiziet negrasās. Viņa turpinās darboties partijā “Jaunā Vienotība” un latgaliešu kultūras biedrībā.
“Katrā ziņā darbu daudz,” piebilst bijusī deputāte.
Vairāk laika ģimenei plāno veltīt arī Iļja Ivanovs, kurš 14. Saeimā tika ievēlēts no partijas “Stabilitātei!” saraksta.
Viņš atzīst, ka pēc darba parlamentā vispirms vēlas “morāli atpūsties”. Ivanovs arī turpmāk dzīvos Daugavpilī un plāno strādāt privātajā sektorā. Konkrētu nodarbošanos gan bijušais politiķis pagaidām neatklāj.
“Man plāni ir, bet arī mana ģimene tos nezina,” viņš saka. Ivanovs pieļauj, ka kādu laiku no aktīvas politiskās darbības atturēsies.
No Saeimas atpakaļ pie pacientiem un studentiem
Līgai Kozlovskai (ZZS) pēc deputāta pilnvaru beigām darba ritms būtiski nemainīsies. Viņa turpinās strādāt savā ģimenes ārsta praksē Balvos, taču tagad varēs tam veltīt pilnu slodzi.
“Man ir daudz pacientu ,” skaidro Kozlovska.
Dažas dienas mēnesī viņa turpinās pieņemt pacientus arī Rīgā, kā arī iesaistīties studentu un rezidentu apmācībā. Kozlovska turpinās darboties Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdē.
Lielāko daļu laika viņa pavadīs Latgalē.
“Dzīves ritms man nemainās. Aktivitātes ziņā viss turpinās,” norāda Kozlovska.
Arī Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) pēc Saeimas pilnvaru beigām vairāk pievērsīsies darbam, ko turpinājis paralēli deputāta pienākumiem.
Viņš strādās akadēmiskajā un pētniecības jomā RTU Rēzeknes akadēmijā.
Teirumnieks skaidro, ka Saeimas laikā akadēmiskā darba slodze bijusi samazināta līdz minimumam. Tagad viņš plāno vairāk iesaistīties pētniecības projektos, tostarp sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem Bulgārijā un Vācijā. Par turpmāku iesaistīšanos aktīvajā politikā konkrētu plānu pagaidām nav.
Ar izglītības jomu savu nākotni saista arī Ilze Stobova (“Latvija pirmajā vietā”).
Viņa norāda, ka jau pirms Saeimas strādājusi izglītībā un arī turpmāk apsver iespēju turpināt darbu šajā nozarē.
“Kas vēl var būt nākotnē, to man šajā brīdī ir grūti pateikt,” atzīst Stobova.
No politikas viņa aiziet negrasās, taču pagaidām konkrētu ieceru par aktīvu politisko darbību nav. Nav apspriesta arī iespēja kļūt par kāda Saeimas deputāta palīdzi.
Darbu meklēs, bet politikā paliks
Alīna Gendele (“Jaunā Vienotība”) atzīst, ka, lai gan jau sasniegusi pensijas vecumu, mājās sēdēt negrasās.
“Es noteikti mājās nepalikšu. Noteikti būšu aktīva,” uzsver Gendele.
Pirms ievēlēšanas Saeimā viņa strādāja Latgales Industriālajā tehnikumā un neizslēdz iespēju tur atgriezties. Taču pagaidām konkrēta lēmuma par nākamo darbavietu nav.
Gendele atkāpusies arī no Latgales partijas valdes, uzņemoties atbildību par vēlēšanu rezultātiem. Viņa skaidro, ka partijai priekšā kongress, kurā jālemj par turpmāko darbību un vadību.
Tomēr politikā Gendele palikšot.
Darbu pēc pilnvaru beigām meklēs arī Leila Rasima (“Progresīvie”). Viņa apsver iespēju atgriezties jaunatnes darbā, projektu vadībā vai nevalstiskajā sektorā.
“Meklēšu darbu. Dzīve turpinās,” saka Rasima.
Deputāte stāsta, ka četru gadu laikā izveidojusies cieša sadarbība ar dažādām biedrībām un organizācijām. Viņa redz iespēju šo pieredzi izmantot, strādājot nevalstiskajā sektorā.
Rasima apsver arī kandidēšanu partijas valdē, taču tuvākajā laikā politikā, visticamāk, nebūs tik aktīva kā līdz šim.
Vienlaikus viņa uzsver, ka vēlas turpināt iestāties par Latgales interesēm.
“Mums Latgalē “Progresīvajos” joprojām ir jāturpina kaut ko radīt, lai Latgales vajadzības būtu ienestas Saeimā,” norāda Rasima.
“Pagaidām būšu bezdarbniekos, tad redzēsim”
Par turpmāko nodarbošanos vēl nav izlēmusi Jekaterina Dreilinga, kura 14. Saeimas noslēgumā bija pie frakcijām nepiederoša deputāte.
“Pagaidām nezinu. Pagaidām būšu bezdarbniekos, tad redzēsim,” viņa atbild uz jautājumu par nākotnes plāniem.
Dreilinga pieļauj, ka turpinās dzīvot Daugavpilī, taču uzturēsies arī Rīgā. Iespēju kļūt par kāda Saeimas deputāta palīdzi viņa pagaidām nav apspriedusi.
Vienlaikus politiķe norāda, ka no politikas neaizies un turpinās darboties partijā “Latvija pirmajā vietā”.
Viņa sola būt sasniedzama arī iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība.
“Ja kāds vēlēsies, droši var pie manis vērsties. Palīdzēšu, ar ko varēšu,” saka Dreilinga.
Savukārt Jeļena Kļaviņa, kura Saeimas noslēgumā arī bija pie frakcijām nepiederoša deputāte, vispirms vēlas nedaudz atpūsties.
Pēc tam viņa iecerējusi atgriezties pie nodarbošanās, ar kuru bija saistīta pirms ievēlēšanas Saeimā, – kosmetoloģija un uzņēmējdarbība.
Kļaviņa stāsta, ka iepriekš strādājusi skaistumkopšanas jomā un viņai bijuši trīs apģērbu veikali.
Par iespējamu atgriešanos politikā viņa pagaidām nav izlēmusi. “Varbūt pēc kāda laiciņa, bet ne tagad,” saka Kļaviņa.
Melnis: Latgales intereses jāaizstāv ne tikai vārdos
Konkrētu plānu par nākamo darbavietu pagaidām nav arī Kasparam Melnim (ZZS), kurš 14. Saeimas laikā divus gadus un astoņus mēnešus ieņēma klimata un enerģētikas ministra amatu.
Melnis atzīst, ka vispirms vēlas “nedaudz atvilkt elpu” un izvērtēt turpmākos soļus.
“Nedaudz atiet no tā visa, salikt pa plauktiņiem visu dzīvi, iet uz priekšu un skatīties,” viņš raksturo savas ieceres.
Bijušais ministrs norāda, ka arī līdz šim nav bijis prom no Latgales un turpinās uzturēties reģionā. No politikas tālu aiziet viņš neplāno.
Vienlaikus Melnim pēc aizvadītā sasaukuma palikušas pārdomas par Latgales interešu pārstāvību parlamentā.
Viņš kritizē daļas līdzšinējo Latgales deputātu rīcību balsojumos, kas saistīti ar reģiona pārstāvniecību. Melņa ieskatā politiķu publiski paustais atbalsts Latgalei ne vienmēr atbildis viņu rīcībai parlamentā.
“Ja mēs paši latgalieši par sevi necīnāmies un neaizstāvam, kāpēc mēs gribam, lai kāds cits to darītu?” jautā Melnis.
Ar bijušo iekšlietu ministru sazināties neizdevās
LSM Latgales redakcija centās noskaidrot arī bijušā iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (“Jaunā Vienotība”) turpmākos plānus.
Kozlovskis 2022. gadā tika ievēlēts Saeimā no Latgales vēlēšanu apgabala, bet 2023. gadā, kļūstot par iekšlietu ministru, nolika deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Viņa vietā parlamentā stājās Alīna Gendele.
15. Saeimas vēlēšanās Kozlovskis kandidēja Latgalē, taču “Jaunā Vienotība” reģionā neieguva nevienu mandātu.
Neraugoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem, LSM Latgales redakcijai ar Kozlovski sazināties neizdevās.
No 20 līdz 12 deputātu vietām
Latgales pārstāvniecība Saeimā pēdējās desmitgadēs ir sarukusi. Pirmajās Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas, 1993. gadā, no Latgales vēlēšanu apgabala ievēlēja 20 deputātus. Savukārt 2022. gadā reģionam bija 13 mandāti, bet 2026. gadā – vairs tikai 12.
Tādējādi kopš 1993. gada Latgales vēlēšanu apgabalam atvēlēto vietu skaits samazinājies par astoņām.
Deputātu vietas vēlēšanu apgabaliem tiek sadalītas proporcionāli reģistrēto balsstiesīgo pilsoņu skaitam. Līdz ar to mandātu sadalījumu ietekmē arī izmaiņas vēlētāju skaitā.
Šā gada 3. oktobra vēlēšanās Latgalē piedalījās 86 685 vēlētāji jeb 47,17% balsstiesīgo. No 14 kandidātu sarakstiem mandātus reģionā ieguva četri politiskie spēki.
Bez pārstāvniecības Latgalē palika Zaļo un Zemnieku savienība, “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”, kuru pārstāvji bija ievēlēti iepriekšējā Saeimā.
