ĪSUMĀ:
Kazino, spēļu zāles, totalizatori – tie visi ir privāti biznesi ar licencēm, un valsts tos tur īsā pavadā: spēle no 18 gadiem, nekādas reklāmas ārpus spēļu vietām, spēļu zāles izspiestas no pilsētu centriem – divdesmit gadu laikā Latvijā to palicis apmēram ceturtdaļa.
3:03
Un tad ir “Latvijas Loto” – bez jebkādiem ierobežojumiem, tikai “ieteikumiem”. “SuperBingo”, “Eurojackpot”, “Latloto” – vairāk nekā 20 momentloteriju un vēl 60 spēļu internetā – kopā 93 produkti.
Statistika liecina, ka gadā katrs Latvijas iedzīvotājs loterijas biļetēs vidēji iztērē 57 eiro.
Pirms 10 gadiem “Latvijas Loto” apgrozījums bija 25 miljoni eiro gadā. Pērn tas četrkāršojies – 106 miljoni, kamēr vidējā alga valstī tikai dubultojusies.
Uzņēmums norāda, ka “87 % atgriežas sabiedrībā”. “Latvijas Loto” rēķina – no katra eiro, ko iztērē spēlētājs loterijas biļetei, 63 centi atgriežas laimestos, 24 centi aiziet valsts budžetā nodokļos un dividendēs, 8 centi uzņēmuma darbībai un TV izlozēm, 5 centi veikaliem.
Pērn valsts no “Latloto” saņēma 24,5 miljonus eiro, šogad valdība paņem dividendēs visu pērnā gada peļņu – 11,6 miljonus.
Drīkst visu!
Kas “Latloto” atšķir no visiem citiem spēļu biznesiem un palīdz tikt pie peļņas? Kazino un spēļu zālēm noteikts 18 gadu cenzs spēlētājiem, reklāmas aizliegums, pašatteikušos reģistrs, pie durvīm dokumentu pārbaude. Pērkot “Latloto” biļeti pie kases – nekā no tā.
Momentloterijas stāv atklāti 1200 tirdzniecības vietās – “Narvesen”, “Rimi”, “Maxima”, “Circle K”. Likumā vecuma cenza nav, reklāma – atļauta.
Lielo izložu rezultātus rāda sabiedriskajā televīzijā trešdienās un sestdienās pēc “Panorāmas”, un svētdienas rītos jau ceturtdaļgadsimtu televizoru ekrānos – “SuperBingo” šovs ar laimes ratu un mašīnām.
1:35
Kopumā reklāmai un mārketingam “Latvijas Loto” pērn iztērēja 2,1 miljonu eiro – ap 5700 eiro dienā.
Līdz 2005. gada beigām azartspēles un izlozes bija vienā likumā ar vienu definīciju – “spēle ar laimes līguma raksturu, kurā laimests atkarīgs no gadījuma”. Tad nāca spēļu zāļu plūdi – 2005. gadā to Latvijā bija vairāk nekā seši simti – un jaunais likums tās savaldīja: reklāmas aizliegums, pašvaldību veto, stingrāka uzraudzība.
Kazino, spēļu zāles un totalizatori pēc likuma ir azartspēles, bet “Latvijas Loto” produkti – izlozes. Valsts savu loteriju no aizliegumiem izņēma. Izlozēm palika monopols un brīvība – un kopš tā laika vieni drīkst visu, otri gandrīz neko.
Viss zem viena jumta
Finanšu ministrija ir vienīgā “Latloto” īpašniece, tā arī saņem nodokļus un dividendes.
0:28
Finanšu ministrija raksta likumus šai nozarei, un kopš 2026. gada aprīļa nozari uzrauga FM padotības iestāde – Valsts ieņēmumu dienests. Īpašnieks, likumdevējs, uzraugs un labuma guvējs – četras lomas vienā mājā.
Aiz bēdām par neveiksmi nopirka šņabi
“Aizliegtais paņēmiens” savā “Facebook” kontā aicināja cilvēkus izteikties par loteriju tēmu, rakstīt vēstules. Komentāru bija daudz, arī atzīšanos.
7:09
Kasiere Ilāna pastāstīja, ka veikalā Ogrē esot ievērojusi regulāros “klientus”, kas pērk loterijas biļetes un pārdzīvo par nelaimēto. “Ievēroju vienus tos pašus cilvēkus, kas spēlē. Neko nesaku, ja nopērk vienu, divas biļetes, nu tā, azartam, bet ir žēl to cilvēku, kas aizraujas, pērk vienu pēc otras, vienu pēc otras.
Kad nesanāk, vīrieši, piemēram, pērk alkoholu – no pārdzīvojuma, ka iztērēta nauda un biļetes ir tukšas, viņš vienkārši nopērk šņabi,”
pastāstīja Ilāna. “Lai pažēlotu vai ietaupītu tam cilvēkam naudu, es pasaku vienkārši: biļešu nav. Bet viņš atnāk pēc tam citā dienā, nopērk pie citas [kasieres]. Es varu dabūt no vadības pa mizu, jo vadība ir ieinteresēta pēc iespējas vairāk pārdot [loterijas biļetes]. Kā alkoholu un cigaretes.”
1:12
Uz loterijas biļetēm ir uzraksts “Spēlē atbildīgi!”, bet atkarīgie norāda, ka tas nespēlē nekādu lomu. Toties visi redz to, cik naudas atdod atpakaļ laimestos.
Katrai loterijai ir publisks laimestu fonds – cik procentu no visu spēlētāju naudas aiziet atpakaļ laimestos. Taču nianse – nevis tam pašam spēlētājam, bet visiem kopā.
Tiesa, “Latloto” mājaslapā spēlētājs pats var uzlikt zaudējumu limitu – uzņēmums to sauc par atbildīgas spēles instrumentu. Taču, ja limitu pats neuzliek, sistēma piemēro savējo – 3500 eiro diennaktī, bet kioskā nekādu limitu vispār nav.
Maksātnespējas gadījumā vērtē arī loterijas
Loterijas biļete nav pārlieku dārga, un to pērkot, cilvēkam nešķiet, ka būtu iztērēts daudz naudas. Taču maksātnespējas procesa laikā tiek vērtēti visi izdevumi, arī šie, kas liecina par atkarību.
Juristes Kates Greiškānes praksē ir bijuši gadījumi, kad pavīd arī “Latloto” nosaukums. “Jautājam – vai nav bijis “Latloto”? Ir bijis. Cik daudz? Nu, apmēram 10 reizes pēdējo trīs gadu laikā. Tad es lūdzu, lai tomēr pārbauda konta izrakstu, un pēc pārbaudes atklājās, ka tās bija 110 reizes,” pastāstīja juriste.
1:43
“Bieži klients saka, ka loterijas biļete bija pēdējā cerība, visu, cik varējis atļauties, ielicis loterijas biļetē, skatīties, varbūt tomēr vinnēs un visus parādus dzēsīs. Un papildus tas nāk ar tādu tā kā humoru, ka tā taču nav azartspēle,” piebilda Greiškāne.
Loteriju atkarība – no mazotnes
Klīniskā psiholoģe Santa Laimiņa-Rubene vada “Skalbes” atbalsta tālruni azartspēļu atkarīgajiem. Viņa atzīst, ka zvanu tieši par loterijām maz – jo cilvēki neatpazīst, ka aizkaitināmība un nespēja apstāties nāk no spēles, kas pieejama jebkurā kioskā un televizora ekrānā.
1:46
“Ja rādām, ka šādā veidā var iegūt naudu un ka tas ir labs veids, kā pavadīt svētdienas rītu kopā ar ģimeni, tad radām ilūziju, ka tur nav nekā kaitīga, lai gan nav pilnīgi riska brīvas spēles,” uzsvēra psiholoģe.
Arī Kārlis no biedrības “Anonīmie spēlmaņi” atzina – viņa atkarība sākās ar spēļu automātiem, bet pirmais azarts bija svētdienas rītos pie “SuperBingo”.
Savukārt Latvijā Licencēto azartspēļu biedrība, kas ir “Latloto” konkurenti, par nepieņemamu uzskata “Latloto” akciju “Sporto visi”, kurā skolas sacenšas par pieciem tūkstošiem eiro sporta aktivitātēm.
“”Latvijas Loto” darbībā vērojama īpaša vēršanās pie bērnu auditorijas, kas ir kategoriski nepieņemami azartspēļu jomā. Loterijas “Sporto visi” aktivitātes ir vērstas uz skolas vecuma bērniem, tādējādi nepilngadīgu personu vidū “Latvijas Loto” zīmols tiek pozitivizēts un banalizēts, ignorējot to, ka “Latvijas Loto” organizē azartspēles, kuru reklamēšana un piedāvāšana nepilngadīgām personām ir aizliegta,” norādīja biedrība.
Ir vai nav azartspēle?
Aptaujā, ko SKDS veica licencēto azartspēļu biedrības uzdevumā, 71 % respondentu atbildēja – loterijas ir azartspēles. Pretējās domās – katrs piektais.
Loterijām savas kategorijas nav arī Eiropas statistikas klasifikatorā – tās ietilpst klasē “azartspēles un derības”, un tā savu darbību reģistrējis arī “Latvijas Loto”.
8:33
“YouTube” ir iespēja pievienot atslēgvārdus – vārdus, ko kanāla īpašnieks pats ieraksta iestatījumos, lai “YouTube” labāk zinātu, kam šo kanālu rādīt. Skatītājs tos neredz. “Latvijas Loto” “YouTube” kanālā, kur redzami pārraižu ieraksti, vēl 16. oktobrī atslēgvārdos bija “azartspēles”, “azartspēles internetā”, “nauda internetā”, “kā nopelnīt naudu”. Pēc tam, kad par šo pajautāja “Aizliegtais paņēmiens”, šie atslēgvārdi no iestatījumiem pazuda. To vietā – “esi līdzsvarā”.
Cik Latvijā ir cilvēku, kuriem loterijas kļuvušas par problēmu? Svaigākais valsts mēroga pētījums ir no 2019. gada – tur secināts, ka problemātiska spēlēšana skar ap 79 tūkstošiem iedzīvotāju, 16 tūkstošus smagā pakāpē. Loterijas tur netika atdalītas.
Valsts ieņēmumu dienests, kas ir azartspēļu uzraugs kopš šā gada aprīļa, norāda, ka loterijas esot zemāka riska, jo starp biļeti un izlozi ir laika atstarpe. “Aizliegtais paņēmiens” gan piebilst, ka momentloterija interneta vidē atveras un naudu var laimēt teju sekundes laikā.
Nepilngadīgam nopirkt loterijas biļeti – nekādu problēmu!
Latvija ir viena no retajām Eiropas avienībasS valstīm, kurā nav aizlieguma nepilngadīgajiem iegādāties loterijas biļetes.
Internetā “Latloto” pats liedz reģistrēties līdz 18 gadiem, un uz biļetēm rakstīts “neiesakām līdz 18”. Bet “neiesakām” nenozīmē “nedrīkst”.
5:15
“Aizliegtā paņēmiena” eksperimenta galvenā varone – 15 gadus veca meitene. Uzdevums – nopirkt momentloteriju, ne dārgāku par 5 eiro. Ja prasīs, kāpēc – mamma palūdza iegādāties viņas vietā. Eksperimenta vieta – Pārdaugava, septiņi tirgotāji pēc kārtas.
No pieciem veikaliem, kuros tirgo loterijas biļetes, trijos pusaudzei dažādas loterijas biļetes pārdeva bez neviena jautājuma. Atteica divos “Maxima” veikalos, un pēc Latvijas likumdošanas sanāk, ka tieši viņi rīkojās bez pamata, jo tāda aizlieguma nav.
“Latvijas Loto” vadība iesaka nepilngadīgajiem loterijas biļetes vietā ieteikt labāk nopirkt saldējumu, bet ja septiņpadsmitgadnieks uzstāj – jāpārdod.
“Ja mēs nepārdodam šo loterijas biļeti, viņš var vērsties tiesā un vinnēt, jo Latvija ir palikusi viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur nav 18 gadu limits loteriju pirkumam,”
norādīja VAS “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš.
Un bērni spēlē. Slimību profilakses un kontroles centra skolēnu aptaujā gandrīz katrs trešais piecpadsmit, sešpadsmit gadus vecs jaunietis atzina, ka pēdējā gadā spēlējis uz naudu.
Kas pārvalda “valsts kazino”
Vienīgo lielo revīziju “Latvijas Loto” piedzīvoja 2014. gadā. Valsts kontrole toreiz secināja: valstij nav loteriju politikas, Finanšu ministrija un Veselības ministrija nesadarbojas, un ministrijas nespēj paskaidrot, kāpēc tieši monopols un kāpēc tieši valsts uzņēmums. “Latloto” bija izvirzīti tikai finanšu mērķi.
6:00
“Tolaik “Latvijas Loto” kā valsts kapitālsabiedrība bija tāda ļoti noslēpumos tīta,” teica Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.”Vienīgā publiski pieejamā informācija kapitālsabiedrības mājaslapā bija par izlozēm, loterijām, reklāmas, bet par pašu kapitālsabiedrību praktiski nekas.”
Revidenti atrada arī meitas uzņēmumu “Latloto nams”. Tā vienīgais klients bija pats “Latloto” – tas apsaimniekoja “mātes” nekustamos īpašumus un pirka loteriju balvas.
“Meitas sabiedrības peļņa veidojās pamatā no tā, ka iepirka balvas ar atlaidi un tālāk par pilnu cenu pārdeva savai mātes sabiedrībai,” skaidroja Vilka.
Trijos gados starpība – 132 tūkstoši eiro.
Valsts kontrole ieteica meitas uzņēmumu likvidēt, bet “Latloto” pasūtīja auditoriem izvērtējumu, kuri atzina – viss efektīvi. Likvidēts meitas uzņēmums tika 12 gadus pēc revīzijas, 2026. gada martā.
Pa šo laiku “Latloto” valde kļuvusi par diviem locekļiem bagātāka, tagad valdē to ir trīs. Tāpat atjaunota arī padome ar vēl trīs amata vietām. Valdes priekšsēdētāja Edgara Lediņa atlīdzība pērn – 140 tūkstoši eiro, nepilni 12 tūkstoši eiro mēnesī. Valde un padome kopā uzņēmumam izmaksā vairāk nekā pusmiljonu gadā.
“Ja paskatāmies Ministru prezidenta mēnešalgu, bez reprezentācijas [izdevumiem], tā ir zemāka. Te ir jautājums, vai tas tiešām ir adekvāti? Šeit ir monopols un komforta līmenis ir ievērojami augstāks,” norādīja Vilka.
“Mums apgrozījums ir 100 miljoni eiro, peļņa 10 miljoni. Tur nav tā, ka sēž viens direktors, kurš pieņem pilnīgi visus lēmumus,” uzņēmuma vadības sistēmu pamato Lediņš.
1:38
“Aizliegtais paņēmiens” noskaidrojis, ka Igaunijā pie līdzīga apgrozījuma atšķiras gan valdes locekļu, gan darbinieku skaits.
Kādi ir galvenie uzdevumi, lai vērtētu uzņēmuma darbu? To nosaka akcionāra – Finanšu ministrijas – gaidu vēstule. Tajā ierakstītas divas lietas. Pirmā – spēlētāju aizsardzība un atbildīgas spēles sertifikāts. Otrā – apgrozījuma pieaugums vismaz septiņi procenti gadā un vismaz septiņi miljoni eiro dividendēs katru gadu.
Uzņēmuma stratēģijā tomēr ir minēts arī aizsardzības rādītājs: augsta riska spēlētāju īpatsvars interneta spēlētāju vidū – 1,17 procenti – katru gadu jāsamazina par pieciem procentiem. Skan nopietni, bet pārrēķinot – no 1,17 uz 1,11. Un kioskos pirktās biļetes neskaitās.
Par naudu, ko “Latloto” pats sadala labajiem mērķiem, Inga Vilka teica tā: “Tā ir tāda liela valsts līdzekļu kabatiņa, kura ir nolikta nostāk. Finanšu ministrija var ar šo peļņas atskaitījumu daļu regulēt, ja vajag, cik budžetā.”
