Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve skaidro, ka tā nav tikai sajūta, bet organisma dabiska reakcija uz karstumu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uztura speciāliste Aļona Mikitina norādīja: “Kad mēs ēdam, tad organisms patērē enerģiju, lai sagremotu uzturu, arī vielmaiņai kā tādai ir nepieciešama papildu enerģija, un visi šie procesi pēc tam rada arī siltumu, līdzīgi kā dzinējs automašīnai. Bet organisms pašsaprotami zina, ka viņam šis papildu siltums un papildu enerģija nav vajadzīga tik lielā apmērā, tāpēc mums arī neprasās [ēst].”
Tomēr mazāka apetīte nenozīmē, ka vasarā var iztikt tikai ar saldējumu vai augļiem un dārzeņiem. Arī karstajā laikā organismam jānodrošina visas galvenās uzturvielas: olbaltumvielas, ogļhidrāti, kā arī vitamīni un minerālvielas.
Uztura speciāliste atgādināja par šķīvja principu, saskaņā ar kuru ieteicams, lai puse no šķīvja būtu augļi, dārzeņi, ceturtdaļa – graudaugi un ceturtdaļa – olbaltumvielu saturoši produkti.
“Būtu ļoti vēlams, lai šis princips saglabātos katrā ēdienreizē – brokastīs, pusdienās un vakariņās,”
viņa norādīja.
Savukārt aukstā zupa, daudzu cilvēku vasaras favorīts, var būt laba izvēle arī ikdienas maltītei, taču galvenais piedomāt pie sastāvdaļām un saglabāt uztura dažādību. Nebūtu ieteicams trīs reizes dienā ēst vienu un to pašu maltīti.
Uztura speciāliste atgādināja padomāt arī par ziemas sezonu un izmantot vasaras veltes pilnvērtīgi – ogas un dārzeņus sasaldējot, lai arī aukstajos mēnešos uzturā saglabātu vērtīgos vasaras produktus.
