Premjera Kulberga saruna ar partiju “Latvija pirmajā vietā” ilga teju divas stundas. Tāpat kā iepriekšējās tikšanās, arī šī notika šaurā lokā – Kulbergs un viņa biroja vadītājs Mareks Gruškevics sekretāra lomā tikās ar partijas valdes priekšsēdētāju Aināru Šleseru un valdes locekli Lindu Liepiņu.
Pēc tikšanās Kulbergs paziņoja, ka noslēdzis sarunas ar visām Saeimas frakcijām. Arī šoreiz galvenie jautājumi bijuši par valsts finanšu situāciju, izdevumu samazināšanu un ekonomikas izaugsmi.
Uzsver izdevumu mazināšanu un reformas
Premjers atkārtoti brīdināja, ka jau nākamgad nepietiks finansējuma iepriekš uzņemtajām saistībām pret sabiedrību un starptautiskajiem partneriem.
“Tāpēc es skaidri norādīju, ka mums jārunā par nopietnu budžeta griešanu. Tas nozīmē arī ilgtermiņā pārskatīt ministriju skaitu un funkcijas, ko uzņemas valsts. Būs arī skarbi lēmumi – atsevišķu ieceru īstenošana būs jāatliek uz vēlāku laiku, kad būs finansējums,” uzsvēra Kulbergs.
Vienlaikus abas puses bijušas vienisprātis, ka ar taupīšanu vien nepietiks, – jāpalielina arī investīcijas un ekonomiskā aktivitāte. Kulbergs norādīja, ka pārejā starp līdzšinējo un nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu Latvijā ieplūdīs mazāk fondu naudas. Šo iztrūkumu viņš piedāvā kompensēt ar privātajām investīcijām un aktīvāku banku kreditēšanu.
Pārrunāta arī Latvijas Attīstības fonda izveide, apvienojot valsts kapitālsabiedrības viena investīciju fonda pārvaldībā. Pēc Kulberga teiktā, kopīgs redzējums bijis par vajadzību profesionālāk pārvaldīt valsts aktīvus, centralizēt iepirkumus un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī efektīvāk pārvaldīt Eiropas fondus.
Ilgāka diskusija bijusi par dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Premjers atkārtoja – projektam vajadzīgs skaidrs Eiropas Savienības finansējums, bez kura Latvija to nevar atļauties.
“Arī “Latvija pirmajā vietā” ir daudz solījusi saviem vēlētājiem. Šie solījumi ir noteiktā, lielā naudas izteiksmē. Es uzdevu jautājumu par to, kāda ir nostāja pret saviem vēlētājiem. Ja ir jāgriež vairākas pozīcijas, vai “Latvija pirmajā vietā” ir gatava to darīt – vai ir gatavi pieņemt skarbākus lēmumus? Bet es domāju, ka partijai “Latvija pirmajā vietā” ir izpratne par finansiālo stāvokli un ka mēs nevaram solīt debesmannā, ja nav tam pretī finansējuma,” klāstīja Kulbergs.
Šlesers sola atbalstu reformām
Savukārt partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers pēc sarunām atzina, – zinājis, ka finanšu situācija ir slikta, bet neesot apzinājies, cik nopietna tā ir. Viņš Latviju salīdzināja ar grimstošu kuģi “Titāniks”, kuru, viņaprāt, var glābt tikai kopīgiem spēkiem.
Šlesers apliecināja partijas gatavību atbalstīt reformas neatkarīgi no tā, kādu valdību Kulbergs izveidos. Viņa ieskatā, būtiski būs jāsamazina izdevumi, apvienojot vai slēdzot iestādes un pārskatot ministriju skaitu. Vienlaikus jāpalielina ieņēmumi, piesaistot investīcijas un sadarbojoties ar uzņēmēju organizācijām.
Sarunā Šlesers arī rosinājis nākamgad samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi līdz 10 %. Viņaprāt, tas mudinātu izmaksāt uzkrāto peļņu un varētu palielināt budžeta ieņēmumus, bet vēlāk piesaistīt arī ārvalstu uzņēmumus. Tāpat partija piedāvā 10 % nodokli mazajiem biznesiem, lai veicinātu iziešanu no ēnu ekonomikas.
Šlesers uzsvēra, ka
vēlētājiem dotos solījumus varēs izpildīt tikai pēc valsts pārvaldes sakārtošanas, izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas.
“Varu apliecināt šodien, ka “Latvija pirmajā vietā” būs gatava balsot par nepopulāriem lēmumiem, kas var izraisīt arī sabiedrības rezonansi, tai skaitā varbūt negatīvu, jo, ja kādi tiks atlaisti no darba apvienošanas rezultātā jeb iestāžu slēgšanas rezultātā, ar to būs jārēķinās. Tā ka mēs esam gatavi nodrošināt šādu atbalstu, un es ceru, ka tiešām valdība tiks veidota pēc principa, ka tā ir profesionāļu valdība,” teica partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis.
Konkrēti par sadarbību neatbild
Taču tiešu atbildi, vai partija atbalstītu arī Kulberga veidotu valdību, kurā pati nebūtu pārstāvēta, Šlesers nesniedza. Viņš sagaida sarunu turpinājumu pēc Kulberga oficiālās nominēšanas, kad būs iespējams vērtēt rakstisku piedāvājumu un konkrētus darbus.
Jautājumu, vai Šlesers būtu gatavs atbalstīt valdību, kurā strādātu arī Nacionālā apvienība vai “Jaunā Vienotība”, viņš komentēt nevēlējās.
Pirmajā sarunu kārtā Kulbergs jau ticies arī ar Nacionālo apvienību, “Jauno Vienotību” un “Progresīvajiem”. Ar visiem spēkiem kopīgs redzējums iezīmējies par vairākiem pārmaiņu virzieniem – valsts finanšu sakārtošanu, pārvaldes efektivitāti un funkciju pārskatīšanu. Ar “Progresīvajiem” apspriesta arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldības maiņa. Taču vienošanās par valdības sastāvu vēl nav.
Nākamo sarunu kārtu Kulbergs plāno pēc oficiālās nominēšanas premjera amatam, kas gaidāma 4. novembrī. Viņš piedāvā īsu valdības deklarāciju, atsevišķus uzdevumus Saeimai un ministru misijas vēstules ar konkrētiem mērķiem.
Visi valdības modeļi joprojām esot uz galda, arī mazākumvaldība.
Gan Kulbergs, gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs cer valdību izveidot līdz valsts svētkiem novembrī.
Kulbergs uz sarunām gan neaicina 15. Saeimā ievēlētās “Suverēnās varas”/Apvienības Jaunlatvieši” pārstāvjus. Premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna Latvijas Radio to pamatoja ar to, ka apvienībai pašlaik nav Saeimas frakcijas. Taču arī pēc jaunā parlamenta sanākšanas uz pirmo sēdi tikšanās neesot plānota. Attiecībā uz apvienību “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” Kulbergs Latvijas Radio skaidroja, ka abu politisko spēku uzskati būtiskākajos jautājumos, tostarp par Latvijas drošību un atbalstu Ukrainai, ir diametrāli pretēji, tāpēc sadarbības iespēju viņš neredz. Iepriekš Kulbergs bija solījis pārmaiņu plānu pārrunāt ar visiem jaunajā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem neatkarīgi no to iespējamās dalības valdībā, jo iecerētās pārmaiņas skaršot visus.
Vienlaikus Kulbergs apņemas par iecerētajām pārmaiņām informēt visus jaunievēlētos deputātus, jo tās skars arī Saeimas izdevumus, partiju finansējumu un deputātu kompensācijas. Pašlaik gan prioritāte esot valdības izveidošana. Premjers arī atzīst, ka paziņojums par sarunu noslēgšanos ar visām frakcijām bijis pārāk vispārīgs, – viņš domājis pašreizējās Saeimas frakcijas, ar kurām sarunas jau notikušas.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī jaunās valdības veidošanas procesu uzticējis vadīt Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu. Kopā ar Nacionālās apvienības desmit deputātiem tam būtu minimāls vairākums, bet, pievienojoties arī “Jaunās Vienotības” septiņiem deputātiem, – plašāks atbalsts parlamentā.
Pagājušajā nedēļā sākās oficiālās valdības veidošanas sarunas. Pagaidām gan tās nav viesušas skaidrību, kāds varētu būt jaunās koalīcijas modelis un kādi politiskie spēki tajā varētu sadarboties. Tomēr neoficiāli izskanējuši iespējamie kandidāti uz ministru amatiem un Saeimas vadību.
Jaunievēlētais parlaments uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
