Pašreizējā sistēma liek nosūtījumu pie speciālista vai uz izmeklējumu saņemt divreiz, ja pacients vēlas valsts apmaksātu vizīti, jo maksas vizītes laikā nozīmētos izmeklējumus valsts rindā nepieņem. Ja pirmajā reizē pacients maksā pats, tad, visticamāk, būs jāmaksā ar turpmāk.
Maksas vizītes laikā speciālists nav tiesīgs nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidro, ka valsts apmaksātai vizītei pie speciālista jāsaņem ģimenes ārsta nosūtījums. Pēc tam jāmeklē iestāde, kurai ar dienestu noslēgts līgums.
“Pirms pierakstīties uz pakalpojumu, pacientam NVD mājas lapā ir iespēja apskatīt valsts apmaksāto ārstniecības iestāžu un ārstu sarakstu. Ja izvēlētajā ārstniecības iestādē rinda ir gara, aicinām skatīties arī rindapiearsta.lv. Tur, jāteic, ir aptuvens gaidītāju skaits rindā, jo šo informāciju mēs atjaunojam reizi mēnesī,” skaidroja Ieva Šmite, NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas projektu vadītāja.
Pacientus var mulsināt arī tas, ka vienas un tās pašas iestādes vieni un tie paši speciālisti nereti pacientus pieņem gan valsts, gan maksas kārtībā.
“Jāpievērš uzmanību tam, ka ir ārsti, kuri strādā abās plūsmās – gan maksas, gan arī valsts apmaksātajā. Ja pacients sāk ceļu maksas plūsmā, pirmā konsultācija ir maksas, tad arī pārējie izmeklējumi būs par maksu,” norāda Šmite.
Informācija par maksas pakalpojumu izmantošanas sekām NVD mājaslapā gan ir visai skopa un grūti atrodama.
“Sanāk – cilvēkam rīts jāsāk ar konkrētas mājaslapas apmeklējumu? No rīta pieceļos, atveru Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapu, apskatos – tur man nekas nedraud. Tālāk aptieku – tur man nekas nedraud. Man jāzina, kur Nacionālajā veselības dienestā kaut kur starp rindām ir apslēpta šī informācija?” sašutusi bija paciente Sabīne.
Raidījums “4. studija” pārbaudīja, ka norādes par ierobežojumiem valsts apmaksātas aprūpes saņemšanai nav nedz sadaļā “Valsts apmaksātie veselības pakalpojumi”, nedz sadaļā “Pacientu līdzmaksājums”. Teikums, ka maksas vizītes laikā ārsts nav tiesīgs izsniegt nosūtījumu valsts apmaksātas aprūpes saņemšanai, atrodas sadaļas “Kontaktpunkts” apakšsadaļas “Veselības aprūpe Latvijā” apakšsadaļas “Ambulatorie pakalpojumi” trešajā apakšpunktā.
Nacionālajā veselības dienestā piebilst, ka viņiem var arī piezvanīt. Klientu apkalpošanas centrā pieejamas gan klātienes, gan telefoniskas konsultācijas par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību.
Sistēma – birokrātiski sarežģīta
Medicīnas tiesību advokāts skaidro, ka iemesls šādai sistēmai ir saprotams – valsts ar pašreizējo līdzekļu apjomu nevar nodrošināt visas vizītes un speciālistus budžeta ietvaros. Tomēr viennozīmīgi šo sistēmu par taisnīgu nodēvēt nevar.
“Neuzskatu, ka šis regulējums uzskatāms par taisnīgu un samērīgu, jo jāpiekrīt – ja pacients samaksājis 100 eiro par neirologa konsultāciju un viņam pasaka, ka pēc šīs konsultāciju viņš nedrīkst tālāk izmantot valsts finansētus pakalpojumus, pacients ir spiests turpināt maksāt vai nu no saviem līdzekļiem, vai nu ar privātpraktizējošā ārsta-konsultanta slēdzienu vērsties atkal pie sava ģimenes ārsta,” skaidroja zvērināts advokāts medicīnas tiesību jomā Ronalds Rožkalns. “Ja ģimenes ārsts apstiprina, ka medicīniskas indikācijas tik tiešām ir pamatotas, viņš ar savu nosūtījumu nosūta uz valsts finansētu pakalpojumu. Tas rada birokrātiski sarežģītu sistēmu.”
Ārsti – lietveži
Šīs sistēmas ķīlnieki ir ne tikai pacienti, bet arī ģimenes ārsti. To, ka pieņemšanas laikā teju katru dienu kāda speciālista nosūtījums jāizraksta otrreiz, atzīst ģimenes ārsts Māris Rinkulis.
“Mēs izpildām, es gribētu teikt, lietveža funkciju, kad cilvēks atnāk no speciālista un mēs sarakstām nosūtījumus,” tā Māris Rinkulis.
“Ir cilvēki, kuri diemžēl var atļauties tikai vienu maksas speciālista konsultāciju ilgā laika periodā, tad kur viņiem likties? Protams, mēs rakstām. Protams, tas mūs apgrūtina un palielina darba apjomu,” norādīja ģimenes ārsts.
Cerība uz pilotprojektu
Šā gada jūnijā NVD noslēdzās pilotprojekts, kura mērķis bija izvērtēt, kā tiesību piešķiršana atsevišķu specialitāšu ārstiem maksas vizītēs izrakstīt valsts kompensētos izmeklējumus un medikamentus ietekmētu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu.
Pilotprojektā piedalījās Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Daugavpils reģionālās slimnīcas reimatologi, neirologi, endokrinologi, infektologi un kardiologi.
“Mēs zinām, ka ir situācijas, kad pacients papildus vēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu valsts apmaksāto nosūtījumu. Mēs to apzināmies un meklējam risinājumus,” sacīja Ieva Šmite. “Viens no mērķiem, kāpēc bija minētais pilotprojekts, ir gan pacientu, gan arī ārstniecības personu noslodzes mazināšana. Tagad tik jācer, ka izvērtējums ļaus pieņemt tālākos lēmumus.”
