ĪSUMĀ:
Vanagu ģimene atgriezusies Latvijā
Santa un Kaspars Vanagi iepazinās pirms aptuveni desmit gadiem brīdī, kad Kaspars jau bija pieņēmis lēmumu emigrēt uz Lielbritāniju. Santa brīžiem dzīvoja Latvijā, tad pie Kaspara Lielbritānijā. Un tieši Santas vēlme atgriezties bija noteicošā, kāpēc 2025. gada februārī abi atveda pēdējās mantas atpakaļ uz Latviju.
“Man ir ļoti liela ģimene un ļoti tuvas attiecības ar ģimeni. Un man bija ļoti svarīgi, ka es nevaru ilgi būt prom no mājām. Man vajag būt mājās,” sacīja Santa.
“Mana jaunākā māsa ir Dubajā. Māte ir Īrijā. Tēvs ir tālbraucējs, viņš pa Eiropu braukā. Un vienīgais, kas man ir no tuviem radiniekiem Latvijā, ir vecākā māsa. Tāpēc man bija labi tur, kur es biju,” norādīja Kaspars.
Kasparam pietiek ar Santu, suni un dažiem draugiem Anglijā, Santa vēlas Latvijas draugus un radus rokas stiepiena attālumā. Kaspars Anglijā neizjuta īpašu attieksmi pret sevi kā pret iebraucēju, bet Santa gan.
“Šeit [Latvijā] tu esi vietējais, tomēr ir kaut kāda kopienas sajūta; tur tu esi iebraucējs, un tu tur neesi nevienam vajadzīgs. Viņi ir priecīgāki redzēt tevi ejot, nekā nākot,” stāstīja Santa.
Kaspars Vanags: Latvijā cilvēki ir daudz stresaināki
Anglijā Kasparam bija labāk apmaksāts darbs, kalni un ūdenskritumi, ko apjūsmot, kā arī mājīgi krodziņi. Santai no dzīves Anglijā pietrūkst labas suņu viesnīcas, kur atstāt suni Borisu pieskatīšanai. Savukārt Kaspars novērojis, ka Latvijā cilvēki ir daudz stresaināki – tas izpaužas gan braukšanas kultūrā, gan caurauž visu ikdienu. Arī viņa ikdienā neviļus atgriezies stress.
“Tā drošības sajūta. Ja tu pazaudē tur darbu, tev ir 101 opcija. Šeit pazaudēt darbu – Tev vairs nav tik daudz opciju, kur atrast to alternatīvo darbu, un tad tas atkal iebiedē braukt atpakaļ,” pauda Kaspars.
Tikmēr Santai tieši dzimtenē ir vieglāk atrast darbu savā profesijā. Tuvāko gadu laikā Santa un Kaspars neplāno braukt prom. Taču pavisam šādu iespēju neizslēdz, domājot par uzkrājumiem pensijai. Par to, ka Latvijā ir konsultanti, kas palīdz atgriezties reemigrantiem, viņi nezināja un atgriezās tāpat. Par šādiem konsultantiem viņi iesaka izvietot informāciju vēlēšanu iecirkņos. Bet par to, cik daudziem aizbraucējiem tas varētu būt aktuāli, viņi ir skeptiski, norādot, ka tiem, kuri jau iesakņojušies, ir mazāk motivācijas atgriezties.
Ārpus Latvijas līdz pat pusmiljonam tautiešu
Kamēr daudzās nozarēs bija jāsavelk josta, atbalsts diasporai saglabājās – stāstīja Inta Mieriņa, kura vada Diasporas un migrācijas pētījumu centru. Uzsverot, ka daudziem izbraukušajiem latviskuma saglabāšana, izglītošana un saiknes saglabāšana ar dzimteni ir ļoti nozīmīga.
Diasporas apjoms, kas dzīvo ārpus Latvijas, ir aptuveni 350 tūkstoši līdz pat pusmiljonam cilvēku.
Šādus datus parāda 2020. gada pētījums. Cilvēki arī atgriežas, tomēr pēdējo 14 gadu laikā uzkrātais mīnuss varētu būt aptuveni 92 tūkstoši iedzīvotāju. Tā rēķina Latvijas Bankas ekonomisti.
“Tomēr tas uzkrājums laika gaitā ir, ka ir sakrājušies ļoti, ļoti daudzi tūkstoši, kuri dzīvo tagad kaut kur ārzemēs. Noteikti visi nevēlas atgriezties, un tas arī nebūtu iespējams, jo viņi jau tur ir iesakņojušies,” sacīja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Tikai piektā daļa diasporas apsver domu atgriezties
Pašlaik zināms, ka diasporas apjoms ir audzis. Taču pētnieki norāda uz būtisku aspektu, kas jāņem vērā. No imigrantiem, proti, Latvijā iebraukušajiem, pēdējos gadus reemigrantu apjoms bijis ne mazāks par pusi. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kurus pasūtīja Diasporas un migrācijas centra pētnieki, šī gada janvārī Latvijā dzīvoja 25,5 tūkstoši reemigrantu, kas bija atgriezušies aizvadīto trīs gadu laikā. Lai gan tikai piektā daļa diasporas apsver domu tuvākajā laikā atgriezties, pētnieku ieskatā, ir jāturpina to veicināt.
“Vienlaikus ir ļoti daudz cilvēku, kas nenoraida šo iespēju pilnībā. Tas nozīmē, ka faktiski tas, cik daudzi cilvēki atgriezīsies, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāda būs situācija šeit uz vietas, un arī tas, kā mainīsies situācija viņu pašreizējās mītnes zemēs,” skaidroja Mieriņa.
Pēdējos astoņus gadus visā Latvijā strādā reemigrācijas koordinatori, kuri palīdz aizbraukušajiem atgriezties brīdī, kad tiek apsvērts lēmums par atgriešanos. Rīgas reģionā reemigrantu atgriešanos koodinē Daina Šulca. Viņa pati ir reemigrante, kura trīs gadus nodzīvoja Dānijā. Viņa nosauc būtiskākos iemeslus, kas liek izšķirties par labu vienvirziena biļetei uz dzimteni – pieaugusi dzīves dārdzība mītnes zemē, pasliktinājusies drošības situācija vai attieksme pret migrantiem, kā arī klimats kļuvis ievērojami karstāks.
“Kāpēc mūsu cilvēki atgriežas Latvijā? Tā ir tieši Latvija. Viņi vēlas dzīvot savā zemē, viņi grib, lai viņu bērni uzaug latviskā zemē. Lai bērni runā savā mātes valodā. Un šis iemesls ir visu laiku nemainīgs,” stāstīja Šulca.
“Obligātas prasības” atgriežoties – darbs un mājoklis
Daina Šulca stāstīja, ka reemigrācijas koordinatori kopš 2018. gada palīdzējuši atgriezties vairāk nekā septiņiem tūkstošiem tautiešu. Vēl aptuveni divus tūkstošus atbalstījuši ar padomu pēc atgriešanās.
“Ir jāsakārto pēc iespējas vairāk formalitāšu. Otra lieta – es nevienam neiesaku atgriezties, ja nav nokārtots mājokļa un darba jautājums. Ja šīs divas lietas ir nokārtotas, patiesībā atgriešanās ir veiksmīga un, ja ir bērni, tad [vajadzīga] skola un bērnudārzs. Es viņus savā darbā saucu par tādām kā obligātajām prasībām,” norādīja Šulca.
Atgriešanās ir daudz veiksmīgāka, ja bērni ir iemācījušies latviešu valodu. Tās apguve Latvijā tiek atbalstīta ar papildu nodarbībām, taču būtiskākais ir ģimene. Tiesa, aptuveni 40 procenti no tiem, kuri atgriezušies, tomēr aizbrauc atpakaļ.
“Divas trešdaļas atbrauc šeit ar zināmiem iekrājumiem, protams, un tad skatās un meklē, ko viņi darīs. Un, protams, ne vienmēr vietējie darba devēji ir gatavi novērtēt ārzemēs gūtās prasmes,” skaidroja Mieriņa.
Eksperte diasporas politiku vērtē atzinīgi
Par spīti tam, ka diasporas apjoms audzis, Inta Mieriņa atzinīgi vērtē līdz šim paveikto reemigrācijas veicināšanā.
“Piemēram, sadarbība ar diasporu tautsaimniecības, izglītības un zinātnes jomā, piemēram, reemigrācijas jautājumi. Atbalsts diasporas izglītībai, skoliņām, kultūrai un tamlīdzīgi un arī pilsoniskā līdzdalība. Šie galvenie virzieni, kur ir noticis patiešām ļoti aktīvs darbs,” pauda Mieriņa.
Mieriņa arī ļoti novērtē Nodarbinātības valsts aģentūras nesen aizsākto praksi, palīdzot savest kopā darba devējus ar potenciālajiem reemigrantiem. Šādu labu piemēru, kā palīdzēt cilvēkiem atgriezties, viņas ieskatā ir daudz.
