Pirms nepilnām divām nedēļām Baltijas valstu un Polijas līderi ES vadībai stingri apliecināja, ka krietni sadārdzinātā projekta pirmo kārtu, kurā ar Eiropas platuma sliedēm paredz savienot Baltijas valstis līdz robežai ar Poliju, pabeigs līdz 2034. gadam. Lai to paveiktu, no nākamā ES daudzgadu budžeta projektam cer piesaistīt 10 miljardus eiro. Tas ir divreiz vairāk, nekā līdz šim 11 gadu laikā izdevies piesaistīt kopā ar valsts budžetu finansējumiem. Tiesa, aizejošās valdības un nākamajā Saeimā netikušā satiksmes ministra Kozlovska viedoklis raisa jautājumus. Lūk, ko viņš teica “TV3” raidījumā:
Satiksmes ministrs: “Kopumā Latvijas valstij, Latvijas valdībai ir jālemj, vai šodien pie šādiem apstākļiem, kurus pilnīgi noteikti desmit gadus vai vairāk atpakaļ mēs neprognozējām un arī nevarējām [prognozēt], vai mēs reāli varam šo atļauties.”
“TV3”: “Cik tas ir atkarīgs no mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas –, kas nebūs priecīgas?”
Satiksmes ministrs: “Es domāju, ka viņiem arī izvēle šāda būs. Tas izaicinājums ir tāds, ka šodien Latvijai šis resurss kara un visu pārējo apstākļu dēļ… Mēs vienkārši esam situācijā, kurā mums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Protams, tās ir sarunas. Es saprotu, bet būsim reāli: mēs ejam, ejam, bet jebkurā gadījumā valdība būs un budžets būs. Tur būs jāieraksta ailē, ko mēs ar šo darām.”
Viens no būtiskākajiem riskiem projekta turpmākajai virzībai ir laikus pieņemtie politiskie lēmumi un konsekvence, nevis tehniskā gatavība vai būvniecības kapacitāte. Tā norādīja “Rail Baltica” koordinators “RB Rail”.
Viņuprāt, svarīgākais jautājums, kā Latvija turpinās būvniecību, izpildīs uzņemtās saistības un pilnvērtīgi izmantos ES ievērojamo atbalstu.
Kopuzņēmuma vadītājs Marko Kivila uzskata, ka šādi signāli nonāk arī Briselē. Un, ja pašu lēmumu pieņemšana paliek neparedzama, prasīt no Eiropas paredzamu finansējumu ir grūti.
“Pieņemsim, ka no nākamā Eiropas Savienības budžeta saņemam nevis desmit, bet sešus miljardus eiro. Pašlaik tas šķiet ticams iznākums. Pat ja Latvijai formāli būtu jāsedz 40 % izmaksu, nodokļu ieņēmumu dēļ valsts budžeta faktiskais slogs samazinātos līdz 20 %. Tas nozīmētu, ka visā būvniecības laikā Latvijai būtu jāiegulda nedaudz vairāk par miljardu eiro. Un šeit nonākam pie ļoti būtiskas domas, kuru, manuprāt, Latvijas publiskajās diskusijās neizceļ – ja šo vienu miljardu eiro Latvijas ieguldījuma salīdzina ar reālajiem ieguvumiem, ko projekts Latvijai radīs, nebūtu saprātīgi šo naudu neieguldīt.
Pat ja izmaksu un ieguvumu analīzē būtu kļūdījušies desmitkārtīgi, projekts Latvijai joprojām būtu izdevīgs,” uzskata kopuzņēmuma vadītājs.
Satiksmes ministrs pateica pareizi – mēs nevaram projektu atļauties bez ES finansējuma. Tā teica premjerministrs Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Kulbergu un Kozlovski atbalsta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Tajā brīdī, kad būs skaidrība par Eiropas Savienības budžetu, manuprāt, tad visām trim Baltijas valstīm būs jāsaprot, kur mēs esam, kāds ir tas finansējums. Bet tajā pašā laikā, ja tas budžeta finansējums nav pietiekams, tad, protams, tas lielais jautājums būs, vai un kādos apjomos mēs varam šo projektu atļauties vai ne. Ja mēs viņu salīdzinām ar citām vajadzībām, protams, tā diskusija sabiedrībā būs diezgan liela, Tāpēc, es teiktu, ka šobrīd visi scenāriji ir uz galda, un lielā mērā daudz ko noteiks Eiropas Savienības daudzgadu budžeta diskusijas iznākums,” norādīja Valsts prezidents.
Līdz gada beigām vēl esot gaidāmas trīs Eiropadomes sanāksmes, kurās lemšot par daudzgadu budžetu.
