Rūpnieciski ražotu koka konstrukciju iekārtu un inženierprogrammatūras piegādātājs “Mitek Baltic” Latvijā darbojas jau 18 gadus. Šogad tā mātesuzņēmums Zviedrijā “MiTek Industries AB” pieņēma stratēģisku lēmumu, ka tam būtu jāatdalās no mātes kompānijas un jākļūst par atsevišķu globālā uzņēmuma “MiTek” daļu un viņi nolēma reģistrēt SIA. Taču jau ceturto mēnesi nav iespējams piereģistrēt bankas kontu uz jaunā uzņēmuma vārda. Ir atvērts pagaidu konts, taču caur to nevar veikt ikdienas darījumus.
“Galvenais iemesls ir patiesā labuma guvēja dati, kas nepieciešami, lai atvērtu šo bankas kontu. Tātad būtībā
paradokss ir tāds, ka uzņēmums ir reģistrēts, mums ir piešķirts PVN maksātāja numurs, bet, mēģinot atvērt bankas kontu, mēs to nespējām atvērt nevienā Latvijas bankā.
Sākotnēji bija prasīta pases kopija, pēc tam banka saprata, [ka] tas varbūt ir bišķiņ pāršauts pār strīpu, un tad prasīja pases datus un sociālās apdrošināšanas maksātāja numuru. Tas vienkārši nav iespējams, to nav iespējams iegūt,” problēmu skaidroja “MiTek Baltic” vadītājs Intars Dīcmanis.
Jaunā uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir miljardieris Vorens Bafets, kuram pieder uzņēmumi visā pasaulē. Dīcmanis banku prasību uzskata par nesamērīgu. Tas ietekmē uzņēmumu, kuram ir 35 klienti visā Baltijā, galvenokārt ražošanas uzņēmumi:
“Tas ietekmē uzņēmuma strauju attīstību uz priekšu. Tāds bija tas plāns, ka jāatveras neatkarīgai SIA daļai, kura sāk operēt ar tiem līdzekļiem, kas ieskaitīti no lielā mātes uzņēmuma, lai mēs varam straujāk paplašināties un veikt lēcienu uz priekšu. Jāsaprot arī tas, ka ne ne tik daudz misteram Vorenam Bafetam vajag mūs, [bet] mums vajag viņu, lai šī nauda ieplūstu šeit iekšā un mēs viņu investējam un apgrozām,” pauda Dīcmanis.
Maksa par sekām
Viņš uzskata, ka
šis ir birokrātijas piemērs, un tās ir tiešas sekas finanšu tirgus kapitālajam remontam,
kas notika pirms dažiem gadiem.
“Es pilnībā saprotu to procedūru, kas tika veikta par finanšu tirgus attīrīšanos, bet man liekas, ka esam ierāvuši iekšā no viena grāvja otrā. Jo dotajā brīdī tie uzņēmumi, kas ir godīgi, kas maksā nodokļus no izņemtām dividendēm – sanāk tā, ka viņi maksā sekas. Un tiem uzņēmumiem, kuri regulāri ir strādājuši, gājuši bankrota procedūru, aizvērušies ciet, pēc tam tie paši īpašnieki attaisījuši jaunu uzņēmumu, viņi bez nekādām problēmām aiziet un attaisa bankas kontu. Man liekas, ka tas ir pilnīgs paradokss un absolūta negodība,” uzsvēra uzņēmuma vadītājs.
Dīcmanis vērsies Ārvalstu investoru padomē (FICIL), kas mēģina risināt šo problēmu. Padomē skaidroja, ka patiesā labuma guvēja (PLG) datu prasībām ir jābūt samērīgām un tās nedrīkst nepamatoti kavēt uzņēmumu darbības uzsākšanu Latvijā.
“Aicinām rast praktisku risinājumu situācijām, kad Latvijā reģistrēts uzņēmums objektīvi nevar iesniegt kredītiestādei ārvalstīs dzīvojoša patiesā labuma guvēja personu apliecinoša dokumenta kopiju vai tā rekvizītus, lai gan PLG identitāti, īpašumtiesības un kontroli iespējams pārbaudīt citos uzticamos un neatkarīgos avotos,” neklātienes komentārā atzina FICIL.
Padome ir informēta par “MiTek Industries” gadījumu. Padomes ieskatā tas izgaismo plašāku jautājumu par Latvijas regulējuma piemērošanas paredzamību ārvalstu investoriem. FICIL plāno vērsties Latvijas Bankā ar aicinājumu skaidrot, kā šādās situācijās iespējams turpināt klienta izpēti, un vai pastāv risinājums gadījumiem, kad PLG personu apliecinoša dokumenta numurs objektīvi nav iegūstams.
Mērķim nav jābūt prasību mazināšanai finanšu noziegumu novēršanas jomā, bet gan tādai to piemērošanai, kas nerada nesamērīgus šķēršļus likumīgi dibinātu uzņēmumu darbības uzsākšanai Latvijā. Tā uzsvēra padomē.
Jāmeklē specifisks risinājums
FICIL Investīciju Aizsardzības darba grupas vadītājs un zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vecākais partneris Māris Vainovskis komentēja:
“Vorena Bafeta vārds, protams, piesaista uzmanību. “MiTek” gadījums izgaismo ļoti praktisku jautājumu, jo pēc uzņēmuma reģistrācijas investoram ir vajadzīga iespēja atvērt kontu un sākt strādāt. Tas ietekmē arī nākamos investīciju lēmumus. Bankām jāievēro gan klientu izpētes, gan Kontu reģistra prasības.
Arī pazīstams vārds neatceļ pārbaudes nepieciešamību.
Vienlaikus, ja personas identitāti un kontroli iespējams droši pārbaudīt uzticamos avotos, būtu jāparedz risinājums gadījumiem, kad konkrēta dokumenta dati nav pieejami,” viņš komentēja.
Vainovskis uzsvēra, ka FICIL redz iespēju kopā ar Latvijas Banku, komercbankām un atbildīgajām institūcijām rast praktisku risinājumu un vajadzības gadījumā precizēt regulējumu. Jo mērķis esot kopīgs – uzticama finanšu sistēma un skaidri, izpildāmi nosacījumi investoriem.
Ir iespējas vienkāršot, bet drīz prasības atkal pieaugs
Latvijas Bankas komentāru par šo situāciju pagaidām neizdevās iegūt. Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes loceklis un “Cobalt” partneris Edgars Pastars skaidroja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums jau ir mainīts un pases dati jāiegūst tikai tad, ja pastāv augsts risks:
“Iespējams, ka šajā gadījumā, nezinot šī gadījuma detaļas, varbūt banka saskatīja, ka šeit pastāv kāds augsts risks. Iespējams, uzņēmums darbojas tehnoloģiju jomā vai kā citādi. Šajā gadījumā, klausoties par Vorenu Bafetu, vai tiešām viņam būtu jāprasa pases kopija? Mēs ļoti labi saprotam, ka to nebūs iespējams iegūt. Un tādu gadījumu, godīgi sakot, ir diezgan daudz,” uzsvēra Pastars.
Viņš pauda, ka šajā un līdzīgos gadījumos ir svarīga klienta komunikācija ar banku un arī bankas uzraugošo centrālo banku, vai ir augsts risks. Viņš gan piebilda, ka no nākamā gada 1. jūlija Eiropas Savienībā būs vēl stingrākas prasības, kādi dati jāiegūst par uzņēmumu īpašniekiem, tostarp, kur dzimis un kur dzīvo uzņēmuma īpašnieks. Tas sarežģīs arī pašu banku darbu.
