Ultimāts izgaismo ES dalībvalstu domstarpības par jaunajām izdevumu prioritātēm, tostarp aizsardzību un rūpniecības nozaru konkurētspējas palielināšanu iepretim atbalstam lauksaimniekiem un nabadzīgajiem reģioniem, kas tradicionāli ir saņēmuši lielāko daļu no bloka budžeta līdzekļiem.
“The Financial Times” rīcībā ir nonākusi Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas, Austrijas un Somijas valdību vadītāju kopīga vēstule, kurā viņi aicina “fundamentāli reformēt” ES budžetu.
Šo valstu līderi pieprasa lielāku daļu budžeta izdevumu novirzīt aizsardzībai un inovatīvu uzņēmumu atbalstam, lai reaģētu uz pieaugošajiem ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem.
Lai to nodrošinātu, valstis pieprasa būtiski samazināt plānoto 2 triljonu eiro lielo bloka budžetu laikam no 2028. līdz 2034. gadam.
Tikmēr citas dalībvalstis vēlas palielināt budžetu, tostarp uz aizņemšanās rēķina.
KONTEKSTS:
Jaunais Eiropas Savienības daudzgadu budžets paredzēts laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Tajā jāsabalansē tradicionālās ES prioritātes – lauksaimniecība un reģionālā attīstība – ar jauniem izdevumiem aizsardzībai, drošībai un konkurētspējai. Vairākas ES austrumu un dienvidu dalībvalstis brīdina, ka nedrīkst samazināt finansējumu lauksaimniekiem un mazāk attīstītajiem reģioniem.
Savukārt Vācija, Nīderlande un citas tā dēvētās taupīgās valstis uzskata, ka piedāvātais budžets ir pārāk liels un ES nevajadzētu uzņemties jaunus kopīgus parādus.
Vienošanās būs sarežģīta, jo ES ilgtermiņa budžetam vajadzīgs visu dalībvalstu atbalsts un Eiropas Parlamenta piekrišana. Sarunās būs jālemj ne tikai par izdevumu apmēru, bet arī par jauniem ieņēmumu avotiem. Vienošanos cer panākt līdz nākamā gada beigām.
