Kijivas pozīciju šajā jautājumā otrdien Briselē, tiekoties ar starptautisko donoru un finanšu institūciju pārstāvjiem, izklāstījis Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.
Pēc avotu teiktā, Marčenko norādījis, ka Krievijas aktīvu izmantošana būtu vienlaikus praktisks un taisnīgs risinājums, kas ļautu segt Ukrainas izdevumus, saglabāt valsts parāda ilgtspēju un nodrošināt Krievijas atbildību par tās īstenoto agresiju.
Plāni finansēt Ukrainu, izmantojot vairāk nekā 200 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas aktīvu, kas tika iesaldēti kā daļa no bloka sankciju pasākumiem, nav nekas jauns. Taču pagājušajā ziemā tie sabruka, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa aktīvu, bloķēja šo iniciatīvu.
Marčenko atzina, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ir politiski jutīgs jautājums. Vienlaikus viņš aicinājis ES izstrādāt centralizētu un juridiski rūpīgi izstrādātu mehānismu, kas ļautu to darīt.
Līdzīgu nostāju Marčenko paudis pirmdien Eiropas Politikas centra rīkotajā diskusijā. Tajā tika apspriesta iespēja Krievijas aktīvus pārvietot no Beļģijā bāzētā depozitāriju “Euroclear” uz Eiropas Savienības kontrolētu finanšu institūciju, tādējādi mazinot ar šo aktīvu izmantošanu saistītos riskus Beļģijai.
Diskusijas laikā Marčenko atzīmējis, ka Ukrainas budžeta krīzi vēl vairāk saasina Krievijas nepārtrauktie uzbrukumi, kas būtiski izjaukuši ierasto dzīves ritmu, nodarījuši smagus postījumus energosistēmai un rūpniecības uzņēmumiem, kā arī apgrūtinājuši nodokļu iekasēšanu.
Pēdējā laikā Krievija arī mērķtiecīgi veic triecienus pa Ukrainas datu centriem, cenšoties vājināt valsts digitālo ekonomiku un sakaru infrastruktūru.
