Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī: tad tā bija 58 % maksājumu bezskaidrajā naudā pret 42 % maksājumu skaidrajā naudā.
Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski palielinājies un pēdējos gados stabilizējies tuvu 80 %. Tagad šī robeža ir pārsniegta, atzīmēja LB.
2026. gada augustā vidējais viena iedzīvotāja nedēļas laikā veikto maksājumu skaits bija 16,1 (2026. gada februārī – 15,1, bet 2025. gada augustā – 17,9), t. sk. 13 maksājumi bezskaidrajā naudā un 3,1 maksājums skaidrajā naudā. Viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs nedēļas laikā veic vidēji 8,2 norēķinus ar maksājumu karti, 4,8 maksājumus internetā un 3,1 norēķinu skaidrajā naudā.
“Maksājumu radara” dati liecina, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas norēķināties ar viedtālruni – šādu iespēju izmanto jau 34 % Latvijas iedzīvotāju,
kas arī ir rekordaugsts līmenis. Viedtālrunis kā norēķinu līdzeklis ievērojami populārāks ir gados jaunākajā sabiedrības daļā, respondentu vecumā līdz 34 gadiem vidū to izmanto vairākums aptaujāto.
Stabili pie 40 % atzīmes atrodas zibmaksājumu lietošana (41 % 2026. gada augustā, 42 % 2026. gada februārī). No iedzīvotājiem, kuri lieto zibmaksājumus, vairāk nekā piektdaļa izmanto iespēju maksāt, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru (21 % 2026. gada augustā, 19 % 2026. gada februārī).
Jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem “Maksājumu radarā” apkopota, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA “Latvijas fakti” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
“Maksājumu radars” tiek publicēts reizi pusgadā. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības dinamika un mijiedarbība, ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
