“Rail Baltica” kavēsies
Pērn pavasarī beidzot sāka būvēt dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pamattrasi pie Iecavas.
Savukārt 140 miljonus eiro vērtās Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļā šogad ir pabeigti galvenie darbi. Būvdarbi turpinās arī pie lidostas. Sliktās ziņas – tā sauktais gadsimta projekts ievērojami vienkāršots un sadalīts kārtās. Pirmajā fāzē Eiropas platuma sliežu Rīgā nebūs, tāpēc starp Rīgu, Salaspili un plānoto savienojumu uz lidostu kursēs elektrovilcieni. Vēl mīnusi – visā Baltijā pamatā būs viens sliežu ceļš un mazāk reģionālo pieturu. Taču, pat neskatoties uz to, miljardiem eiro vērtais projekts ir sadārdzinājies vairākas reizes. Turklāt 2030. gads, kad pirmajai kārtai jābūt pabeigtai, vairs nav reāls termiņš. Tā pagājušajā nedēļā paziņoja Baltijas valstu premjeri. Jaunais termiņš – 2034. gads.
“airBaltic” lielie nezināmie
“Ģeopolitiskajos apstākļos, kad mums ir grūtāk piesaistīt starptautiskas investīcijas, šāda kalibra investora ienākšana jau pati par sevi ir ļoti nozīmīga ziņa,” tā pagājušā gada janvārī toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) Latvijas Radio stāstīja par nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kuras desmito daļu akciju nopirka Vācijas aviomilzis “Lufthansa”.
Tiesa, “airBaltic” problēmas turpinājās. Pērn pavasarī no amata atlaida uzņēmuma ilggadējo vadītāju Martinu Gausu un pēcāk arī apturēja ieceri uzņēmuma akcijas tirgot biržā. Sākās stratēģiskā investora meklējumi, kas nav vainagojušies līdz pat šodienai. Uzdevums – valsts akciju daļa jāsamazina līdz 25 % plus vienai akcijai un Rīga jāatstāj kā galvenā bāzes vieta. Finanšu jautājums uzņēmumam ir ļoti smags – parāds ir vairāk nekā pusmiljarda eiro liels un vēl 855 miljoni eiro ir operatīvā līzinga saistības. Lai to sakārtotu, pirms divām nedēļām “airBaltic” brīvprātīgi vērsās Maksātnespējas tiesā ASV. Viņi izmanto tā saukto “Chapter 11” procedūru, kas paredz restrukturizēt finanšu saistības.
Beidzot ir jauni elektrovilcieni, bet sāpe autobusu satiksmē
2023. gada decembrī Latvijā sāka kursēt pirmie jaunie elektrovilcieni. Vairākus mēnešus ar tiem bieži bija tehniskas problēmas. Turklāt visus 32 sastāvus, kas izmaksāja 236 miljonus eiro, Čehijas ražotājs piegādāja novēloti, tāpēc uzņēmums “Pasažieru vilciens” viņiem piemēroja 5,7 miljonus eiro sodu.
“Mums Eiropas regulas preambulā ir noteikts, ka šis valsts pasūtījums nedrīkst radīt uzņēmējam būtiskus zaudējumus izpildes laikā. Mēs vienkārši gribam, lai mums samaksā par padarīto darbu, un tas ir viss,” tā pagājušā gada augustā protestā pie valdības toreizējam satiksmes ministram Atim Švinkam (“Progresīvie”) teica Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Par komersantiem trūkstošo naudu viņš norādīja jau kārtējo reizi. Iemesls – kopš 2021. gada, kad daudzi uzņēmumi noslēdza 10 gadu līgumus, dzīve kļuvusi ievērojami dārgāka. Pārvadātāji vēlamo nesaņēma, tāpēc pērn septembrī darba dienas vidū vienu stundu lielākā daļa komersantu pārvadājumus neveica. Problēmas turpinās arī šogad. Pirms divām nedēļām protestā pārvadātāji vienas dienas laikā neizpildīja vairāk nekā 3200 reisu, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru.
Salacgrīvā jauns tilts
“Katram laikmetam, katrai paaudzei ir doti citi uzdevumi un ir jāizcīna katram savas cīņas. Mēs uzskatām, ka šis jaunais tilts ir viena liela salacgrīviešu uzvara,” tā pagājušā gada novembrī Latvijas Radio teica Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde par jauno tiltu pār Salacas upi.
Tas ir svarīgs infrastruktūras objekts uz Tallinas šosejas, pa kuru regulāri brauc privātais transports, kravas mašīnas, autobusi, un tas ir vajadzīgs arī militārajai mobilitātei. Lai gan apmēram 15 miljonus eiro vērtais projekts ilga nepilnu pusotru gadu, iedzīvotājiem, pilsētas viesiem un tranzīta braucējiem ar brūkošo veco tiltu nācās sadzīvot daudzus gadus, jo jau 2010. gadā pašvaldība par tilta slikto stāvokli vērsās pie Satiksmes ministrijas, bet valsts to savā īpašumā pārņēma vien 2024. gada pavasarī.
Iedzīvotāji ir informēti
Ko par četros gados satiksmē paveikto saka iedzīvotāji? Vai viņu gaidas par kādiem projektiem ir piepildījušās?
Transports un satiksme – kas solīts, paveikts un neizdarīts četros gados? Nākamajai Saeimai un valdībai būs vienlaikus jārisina vairāki lieli jautājumi, bet naudas visam nepietiek. Vērtē arī Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji.https://t.co/i2GioQxKOR pic.twitter.com/qH255gMd1P — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) September 30, 2026
Vīrietis no Jūrmalas: “Kopumā man liekas, viss tiek darīts. Kaut kāda virzība valstī notiek uz priekšu.” – Latvijas Radio: “Vai “airBaltic” jautājums satrauc, vai turpmāk vispār varēsim lidot vai nelidot?” –”Īsti mani tāds nesatrauc tāpēc, ka ir jau daudzas citas kompānijas, un jāizskata, cik tā uzturēšana izmaksā un viss pārējais.”
Latvietis no Bostonas, ASV: “Beidzot samazinās floti, cik es saprotu, būs viņa rentablāka. Es vispār brīnos, kāpēc tur bija 100 lidmašīnas vai kaut kas tamlīdzīgs. Izklausās neprātīgs gājiens, bet ko man spriest. Tagad man liekas tas pareizais risinājums, kādā virzienā tas iet.”
Autovadītājs no Rīgas: “Degvielas cena, elektrības cena un tā tālāk. Viss ir saistīts. Nekas jau neiet uz labo pusi.” – Latvijas Radio: “Kā ar ceļiem reģionos, Pierīgā?” – “Ir labāk, ir labāk.”
Jauna sieviete no Rīgas: “Vispār ļoti daudzās vietās ir ceļu remonti un kopumā tā infrastruktūra tiek uzlabota. Bet, ja runā par “Rail Baltic”, tad skaidrs, ka gribētos, lai tas risinājums taptu un būtu pēc tam arī pieejams.” – Latvijas Radio: “Vai jums ir cerība, ka vispār būs šis projekts?” – “Sākumā bija cerība, bet tagad arvien vairāk liekas, ka beigās varbūt nekas nemaz nebūs.”
Pensionāre Jana: “Man tā cerība uzradās tad, kad jau es pa radio klausījos, ka tur ir pilnīgs bezceris un ka tā ir nodokļu naudas iztērēšana, bet kaut kādi vīri zaļos tērpos kaut ko tur vienmēr dara.”
Inga no Ādažiem: “Es esmu apceļojusi Austriju tikai ar vilcienu, Itāliju ar vilcienu un super – uz katru suņubūdu var aizbraukt ar vilcienu. Es ceru, beidzot arī mums būs vilciens, iekāpšu Rīgā un aizbraukšu.” – Latvijas Radio: “Ko tagad domājat?” – “Domāju, ka es vienkārši nesagaidīšu šo pasākumu, jo vienkārši nebūs. Turklāt ar visām šīm izmaksām, kādas būs biļešu cenas, man būs vieglāk aizlidot ar… Es nezinu, ar kuru aviokompāniju, jo izskatās, ka “airBaltic” nav dzīvotājs.”
Eksperti novērtē uzlabojumus un mudina ieviest arī jauninājumus
Bijušais Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” vērtēja, ka aizvadītajos gados satiksmes jomā Latvijā situācija kopumā ir uzlabojusies – cilvēki kļuvuši mobilāki, arī sabiedriskā transporta maršrutu tīkls uzlabojies.
“Vienmēr mēs varam gribēt vairāk. Plāni nav pilnībā realizējušies, un tomēr, ja mēs paskatāmies, kā bija pirms gadiem četriem vai pieciem un kā ir šodien, ir labāk. Ja mēs paskatītos gadus 10 atpakaļ, tad ir daudz, daudz labāk.
Jebkurš nozīmīgs transporta projekts norit kādus septiņus, desmit gadus, pirms mēs redzam, ka viņš sāk materializēties, kad notiek būvdarbi. Plānošana ir ilgs process,” sacīja Caune.
Arī biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Rūdolfs Golubovs piekrita, ka uzlabojumi ir, tomēr tie notiek lēnāk, nekā varbūt kādam gribētos:
“Es teiktu, ir uzlabojumi vairāk tieši vilcienu satiksmes jomā, ko rāda arī statistika, – ar vilcienu brauc vairāk cilvēku nekā ar reģionālajiem autobusiem, kas tā nebija, piemēram, 2019. gadā. Arī ritošais sastāvs uzlabots, vairāk tas, protams, attiecas uz Pierīgu.”
Golubovs atzinīgi izteicās arī par ceļu satiksmes drošības uzlabojumiem, piemērojot to mikromobilitātes rīkiem.
Viedoklim piekrita arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors un vadošais pētnieks Gints Birzietis:
“Ieguldījumi infrastruktūrā un arī tieši mobilitātes iespējas, man liekas, tomēr ir palielinājušās un infrastruktūra uzlabojusies, Man, protams, gribētos vienmēr ātrāk un vairāk, bet es domāju, ka pakāpeniski tas notiek un jābūt pacietīgiem.”
Vienlaikus Birzietis atzina, ka reģionos pārvietošanās joprojām var būt problemātiska un būtu nepieciešami kādi alternatīvi, jauni risinājumi, piemēram, transports pēc pieprasījuma, jo sabiedriskais transports var izmaksāt pārāk dārgi.
“Droši vien, ka arī turpmāk būs ļoti jāpārskata tas maršrutu tīkls, bet tas nenozīmē, ka mums vajadzētu samazinātas mobilitātes iespējas, bet drīzāk to sabiedrisko, klasisko sabiedrisko transportu aizstāt ar varbūt tādiem netradicionāliem risinājumiem, kādi pasaulē arī ir.
Šodien arī digitālās iespējas mums ļauj savstarpēji apmainīties tiešsaistē ar informāciju, kas ļauj daudz labāk salāgot un precīzāk padot šo transportu reģionos,” sprieda Birzietis.
Eksperti arī uzsvēra, ka satiksmes jomā nedrīkst aizmirst par sociāli mazaizsargātajām grupām, ieviešot dažādas biļešu atlaides.
