Mazāk impulsīvu pirkumu un mazāk piesaistošu reklāmu – alkohola pieejamības ierobežojumi Latvijā varētu būt palīdzējuši novērst vairāk nekā 60 nāves gadījumu. Tā liecina pirmie Pasaules Veselības organizācijas aprēķini.
“Šobrīd eksperti analizēja datus par pieciem mēnešiem no 2025. gada augusta līdz decembrim. Ja mēs skatāmies šos pašus piecus mēnešus 2024. gadā, tad mēs redzam, ka šis skaits ir samazinājies, mirstība ir samazinājusies par 63 cilvēkiem,” sacīja Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Ginta Egle.
Tas nozīmē – potenciāli novērstas 63 cilvēku nāves. Vienlaikus Latvijā alkohola patēriņš joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā.
“Cilvēku, kuri mirst nāves gadījumos, kas pilnībā saistīti ar alkohola lietošanu, vidējais vecums ir aptuveni 50 gadi. Tas ir salīdzinoši agri, ja salīdzinām ar nāves gadījumiem, kas saistīti ar tabakas lietošanu vai citiem cēloņiem. Tas ir ļoti agri, salīdzinot ar vidējo paredzamo dzīves ilgumu,” norādīja profesors, PVO novērtējuma izstrādātājs Jirgens Rehms.
PVO dati liecina – grādīgo dzērienu patēriņš Latvijā sasniedz 14,2 litrus absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo gadā. Lietuvā tie ir 11,2 litri, bet Igaunijā – 10,4 litri.
“Jāņem vērā, ka šie grozījumi ir vērsti uz vispārējo populāciju un sabiedrību kopumā. Tie ir vērsti uz cilvēkiem, lai novērstu tieši spontānos impulsu pirkumus,” teica Egle.
Ar alkoholu saistīti nāves gadījumi veido 18,1 % no visiem nāves gadījumiem Latvijā, salīdzinot ar 5,2 % Eiropas Savienībā.
Bet alkohola atkarība skar aptuveni vienu no astoņiem pieaugušajiem.
Kaut arī PVO pirmos rezultātus vērtē kā nozīmīgus, vēl nav iespējams droši secināt, vai pozitīvā tendence turpināsies ilgtermiņā.
